Mīti un patiesība par atkritumu šķirošanu

Mīts
Atkritumus šķirot nav nekādas jēgas, jo atkritumu savākšanas mašīnas visu tāpat saber kopā.

Patiesība
Kā norādīja eksperti, reizēm diemžēl patiešām ir situācijas, kad tā notiek. Taču tas ir tikai tad, ja, atverot atkritumu konteinera vāku, šoferis redz, ka, piemēram, uz sašķirotā papīra un kartona izgāzti kafijas biezumi, skābi kāposti vai kartupeļu mizas. Ja tā ir noticis, diemžēl viena nevīžas paveiktais ir sabojājis pārējo iedzīvotāju darbu. Materiāls ir sabojāts, vairs nav derīgs un tāpēc tiek iekrauts sadzīves atkritumu konteinerā. Pārstrādei derīgs materiāls ir tāds, kurā ir ne vairāk kā 15% – 20% sadzīves atkritumu piemaisījumu. Tāpēc katru situāciju šoferis novērtē un sašķirotie atkritumi pie kopējiem atkritumiem tiek mesti tikai tad, ja piemaisījumu ir pārāk daudz.

Vēl var gadīties tā, ka neuzmanīgs vērtētājs situāciju pārprot, jo šķirotos atkritumus atsevišķā, speciāli organizētā reisā vāc ar to pašu automašīnu, ko izmanto sadzīves atkritumu izvešanai.

Ir pašvaldības, kurās speciālā šķirošanas mašīnā tiek iekrauts gan stikls, gan plastmasa, gan papīrs. Arī tas var radīt maldīgu iespaidu, ka šķirošanai nav nekādas jēgas. Taču jēga ir, jo šādi sašķiroto materiālu pēc tam ir vieglāk izmantot.|

Kā iesaka eksperti – nevajag ticēt visam, ko stāsta kaimiņi, ir jāpārliecinās pašam, piemēram, pajautājot šoferim, kas tiek darīts un kāpēc.

Mīts
Iedzīvotāji nešķiro atkritumus, jo pie viņu mājām nav šķirošanai paredzēto atkritumu konteineru.

Patiesība
Protams, ka attālums ietekmē motivāciju. Jo tālāk ir konteiners, jo šķirot ir grūtāk. Kā atzīst eksperti, tas būtu ideāli, ja pie katras mājas varētu nolikt pa šķirošanas konteineru komplektam. Tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, un iemesli ir dažādi, piemēram, tik šaurs pagalms, ka tajā nevar izgrozīties atkritumu savākšanas transports.

Kā būtisks iemesls tiek minēti arī tādi ekonomiski – ekoloģiskie aspekti kā mazs sašķirotā materiāla apjoms vai sarežģīta iekļaušana šķiroto atkritumu savākšanas transporta maršrutā, kas rada lielu degvielas patēriņu ar mazu materiāla atdevi.

Kā alternatīva patlaban vairākās pašvaldībās ir atkritumu apsaimniekotāju ierīkotie publiskie šķirošanas laukumi un punkti. Tie ir diezgan labi apmeklēti, piemēram, maijā ZAAO Ziemeļvidzemē iekārtotos ekolaukumus apmeklējuši 2325 šķirotāji.

Rīdziniekiem ir pieejami  Latvijas Zaļā punkta un Rīgas Rimi/Supernetto ierīkotie publiskie šķirošanas laukumi deviņu veikalu stāvvietās.

Mīts
Atkritumus šķirot ir pārāk sarežģīti  (nepieciešami vairāki konteineri, ne visu plastmasu ir vērts atšķirot, utml.).

Patiesība
Kā atzīst eksperti, zināmas priekšzināšanas ir nepieciešamas, taču tā „nav nekāda kosmosa zinātne”.

Pirmkārt, vajag koncentrēties uz to, kas ir, nevis, kas nav šķirojams. Un šķirojams ir: dzērienu plastmasas (PET) iepakojums un cietās plastmasas pudeles (tām uz dibena atradīsit atzīmi HDPE vai PEHD), tāpat arī stikla iepakojums (burkas, pudeles), papīrs, kartons, žurnāli un dzērienu pakas. Pārējam materiālam pagaidām ir vieta sadzīves atkritumos.

Otrkārt, lai šķirotu parasta dzīvokļa nelielajā virtuvē, nav nepieciešams nedz daudz vietas, nedz vairāki konteineri: pilnīgi pietiek ar vienu izturīgāku maisu vai spaini, kurā krājams viss šķirojamais. Ja pudeles un burkas ir sausas un izskalotas no pārtikas atliekām, tās neradīs smaku, tāpēc var tikt uzkrātas nedēļām. Kad maiss vai spainis pilns, ar to var doties uz šķirošanas konteineriem un attiecīgi sašķirot uzkrāto materiālu.

Lai atvieglotu šķirošanu, privātmāju iedzīvotājiem Ziemeļvidzemē ZAAO piedāvā īpašu pakalpojumu – EKO somas, kur uzkrāt sašķiroto iepakojumu un izlikt pie sētas bezmaksas iztukšošanai.

Eksperti uzsver, ka svarīgi ir sākt. Piemēram, atšķirot papīru. Vai atšķirot plastmasu.

Mīts
Atkritumus šķirot nav svarīgi – mans kaimiņš to nedara un vispār, ir svarīgākas lietas, par ko domāt. Lai vai kā, manā dzīvē no tā, vai es šķiroju, vai ne, nekas nemainās.

Patiesība
Šis apgalvojums lika ekspertiem pasmaidīt.  Jānis Brizga to nokomentēja īsi: „Noteikti ir svarīgākas lietas, bet tā mēs varam daudz ko nedarīt, jo arī zobus mazgāt nav svarīgākā lieta, ko darīt.”

No šķirotāju viedokļa interesants ir fakts, ka, saskaņā ar ZAAO aprēķiniem, šķirojot atkritumus un bez maksas tos izmetot atbilstošos konteineros, ZAAO darbības reģiona iedzīvotāji līdz pat 40% var samazināt kopējo rēķinu par atkritumu izvešanu.

Šis apgalvojums tikai parāda tā izteicēja necieņu gan pret sevi, gan pret vietu, kurā viņš vai viņa dzīvo.

Paldies ekspertiem Janai Duhovskai („Latvijas Zaļais punkts”), Laurai Jegorovai („ZAAO”) un Jānim Brizgam (biedrība „Zaļā brīvība”)!

 

Pagaidām komentāru nav.

Pievienot komentāru