1. Kā svinēt Ziemassvētkus “zaļi”? Kādā ziemas vakarā biedrības “homo ecos:” domubiedri sanāca kopā un sprieda.

2. Nosprieda, ka svarīgi ir gan tas, ko galdā liek, ko dara svētku laikā, kur svin pašus svētkus, gan tas, kādas dāvanas dāvina viens otram. Pašu gatavotās ir gan mīļākas, gan “zaļākas”.

3. Bērniem rotaļlietas varam nepirkt, bet gan uztaisīt paši.

4. Arī dažādus eglīšu rotājumus varam pagatavot paši, izmantojot dzijas atlikumus, audumu atgriezumus un citas ikdienā vairs nevajadzīgas lietas.

5. Piemēram, izmantojot vecus, sen izlasītus žurnālus, varam izgatavot interesantus eglīšu piekariņus.

6. Vienas šādas mantiņas izgatavošanai ir nepieciešama viena A 4 formāta lapa.

7. Kā redzams foto kolāžā, lapa tiek locīta, izmantojot vienu no origami tehnikām.

8. Process nav īpaši ilgs, taču mazliet jāpatrenējas, līdz tas sanāk tik pat veikli kā Madarai, kas to rāda.  Šajā video varat aplūkot procesu vēl smalkāk.

9. Kad locīšana ir galā, Madara mantiņu piepūš un – tadam! – eglītes piekariņš ir gatavs.

10. Atliek to tikai iekārt eglītē!

Festivālā “Homo Alibi: recycled” augusta beigās notika biedrības “homo ecos:” projekta Bezatkritumiem.lv, “Latvijas Zaļā punkta” un radošās apvienības “Multeņkultenis” kopīgi rīkotā multeņu veidošanas darbnīca. No dažādiem sadzīvē vairs nevajadzīgiem materiāliem (knaģiem, kokteiļsalmiņiem, dzijas atlikumiem, utt.) ikviens, kurš vēlējās, varēja izveidot savu mazo multiplikācijas filmu.

Šīs filmas veidošanā piedalījās bērni un cilvēki ar īpašām vajadzībām no DAC “Saulessvece”.

Filma tika izveidota biedrības “homo ecos:” projekta Bezatkritumiem.lv, “Latvijas Zaļā punkta” un radošās apvienības “Multeņkultenis” kopīgi rīkotajā multeņu veidošanas darbnīcā, kas vasaras nogalē notika festivālā “Homo Alibi: recycled”.

1. 30. augustā festivālā “Homo Alibi: recyclded” notika arī “homo ecos:”, “Latvijas Zaļā punkta” un “Multeņkulteņu” radošā multeņu veidošanas darbnīca.
2. Atbilstoši festivāla tēmai, arī visu pasākumu (teātra izrāžu, semināru un darbnīcu) norise tika ieturēta recycled stilā, maksimāli cenšoties izmantot lietas otrreiz. Piemēram, projektoru ievietojām ventilācijas  caurulē.
3. Kā ekrānu izmanotojām jau vienreiz lietotu baltu, sintētisku materiālu, ko piestiprinājām pie sienas.
4. Paralēli multeņu gatavošanai visi, kas vēlējās, varēja noskatīties izglītojošas īsfilmas un iepriekšējās darbnīcās izveidotās multenes.
5. Kā darbnīcas galdus izmantojām otrādi apvērstas kastes, kā pufus – piebāztus maisus no kādas performances.
6. Ar Nacionālā teātra laipnu gādību, gan mūsu darbnīcā, gan citos festivāla pasākumos, dalībnieki varēja sēdēt uz krēsliem, kas savulaik piedalījušies izrādēs. Šajā attēlā gan redzami ne tikai krēsli, bet arī darbnīcas palīdzes Vikija un Elīna.
7. Animatoru tehniskais aprīkojums arīdzan tika uzinstalēts uz galdiem, kas agrāk izmantoti Nacionālā teātra izrādēs.
8. Arī paša festivāla “Homo Alibi: recycled” informācijas centrs veidots, stingri ieturot recycled stilu.
9. Un, protams, multeņu darbnīcas materiāli ir priekšmeti, kas cilvēkiem vairs nav vajadzīgi (veci žurnāli, dzijas atlikumi, stieples, knaģi, utt.), taču lieliski noder jaunu tēlu iedzīvināšanai.

   
   Radošā darbnīca būs arī rīt, sestdien, 1. septembrī no 15.00 – 18.00 Tabakas fabrikā. Aicinām piedalīties! Dalība šajā radošajā darbnīcā ir bez maksas, nav itin nekādu vecuma, dzimuma, rasu, politisko uzskatu un cita veida ierobežojumu. Gaidām!

1. Pirms vairāk kā 20 gadiem Baltijas jūras krastu  kā PSRS ārējo robežu apsargāja armija. Uz piekrastes teritoriju kartēm tika uzlikts uzraksts „slepeni”. 50 gadus Latvijas piekraste bija „aizliegtā zona”.
2. Lai kontrolētu pārvietošanos, vakaros uzecēja krasta daļu. Gadu gaitā izveidojās dziļš un plats grāvis, kas vietām saglabājies vēl šodien, citviet to jau aizskalojusi jūra.
3. Civiliedzīvotāju piekļuve jūrai bija aizliegta. Vēl tagad Baltijas jūras piekrastē vietām ir saglabājies dzeloņdrāšu žogs.
4. Ik pa gabalu jūras krastā slējās sargu torņi jeb “viškas” no kurām uzmanīgi vēroja, lai civiliedzīvotāji neuzturētos jūras krastā.
5. Vairākas no armijas ēkām vēl joprojām redzamas. Dažas no tām tiek izmantotas, dažas pamestas sabrukšanai.
6. Vietām saglabājušies arī vecie ceļi.
7. Kā vientuļi rēgi krastā slejas vecās sistēmas liecinieki. Lielākā daļa no būvēm, komunikāciju sistēmām un infrastruktūras netiek izmantotas.
8. …
9. …arī šī ir visai parasta ainava posmā starp Ventspili un Kolku.
10. Dažas no vecajām “višku” vietām ieguvušas jaunus saimniekus, kas prot saskatīt vietas potenciālu un “lietot vēlreiz”. Mulsina tikai tas, ka fotogrāfi viņiem ne visai patīk…

Fotostāsta sagatavošanā izmantota  ekspedīcijas „Mana jūra” laikā tapušās fotogrāfijas un informācija no Gunas Grimstes prezentācijas „Aizliegtā zona”.

Paldies Gunai par palīdzību!

Tehniskās apskates stacija. Pie stūres Kate, viņa ir māksliniece. Varbūt tieši tāpēc viņa brauc ar elegantu, vecu 900. SAAB. Kate brauc un domā. Gluži kā vecais mīļais Sābiņš, viņai ir daudzas lietas, kuras nenāk ne prātā mest ārā dēļ sīkiem bojājumiem. Senas, atjaunotas mājas ir vērtīgākas par jaunbūvēm…

Lomās: Kate Seržāne un Miks Avens. Īpašs paldies SAAB īpašniekam Jurim Kursietim. Režija, balss, montāža Olafs Okonovs, operators Jānis Kešāns, producente Sanita Rībena. Klips tapis, pateicoties ZAAO atbalstam.

1. Esam ciemos pie vides žurnālistes Anitras Toomas – gribam izpētīt viņas ikdienas paradumus.
2. Drēbes Anitra jau gadiem iegādājas “second hand” veikalos, atlasot augstas kvalitātes izstrādājumus.
3. Arī šīs interesantās, krāsainās un kvalitatīvās kurpes ir iegādātas “second hand” veikalos.
4. Anitra šķiro atkritumus, šajā kastē tiek krāti papīra iepakojumi. Pērkot olas, Anitra raugās, lai to iepakojums ir no papīra.
5. Ikdienas vajadzībām Anitra printerī liek jau vienreiz lietotas – no vienas puses apdrukātas – papīra lapas.
6.  Šajā plauktā Anitra glabā savus auduma maisiņus.
7.  Savukārt šajā atvilktnē tiek krāti plastmasas maisiņi. Nepieciešamības gadījumā tos var lietot atkal un atkal.
8.  Šeit Anitra krāj izlietotās stikla pudeles.
9.  Savukārt šajā atvilktnē glabājas gan stikla burciņas, gan izlietotais pārtikas plastmasas iepakojums. Var noderēt!
10.  Atsevišķi tiek likti “tetrapaku” iepakojumi,  izlietotie un netīrie plastmasas maisiņi – tos varēs pārstrādāt vēlreiz.
11.  Anitra nesen ir uzsākusi eksperimentu – bioloģiskos atkritumus viņa sasaldē un, kad brauc uz laukiem, ņem līdzi noglabāšanai kompostā.
12.  Anitrai ir daudz puķupodu un par to šķīvīšiem lieliski kalpo pārtikas iepakojuma plastmasas trauciņi.

Apģērbu, kuru pats vairs nenēsāsi, aiznes uz vietējo baznīcu, kādu labdarības organizāciju, “Sarkano krustu” vai veikalu “Otrā elpa”.

Starp citu, pasaulē tā saucamā “Shwopping” kustība iegūst arvien lielāku atzinību. Pērkot jaunu apģērba gabalu, vairs nelietojamās drēbes iespējams ievietot īpaši paredzētos konteineros veikalā. Cerams, ka drīz tas notiks arī pie mums.

Pirms iegādāties pilnīgi jaunu un bieži vien neadekvāti dārgu apģērbu, ieskaties tuvējā “otro roku” veikalā. Būsi patīkami pārsteigts, ieraugot populāru zīmolu apģērbu par patiesi draudzīgu cenu.

Domā citādāk! Lietas, kuras uzskati par ārā metamām, var tikt izmantotas vēlreiz. Te daži padomi:

• Papīru un aploksnes sagriez un izmanto kā piezīmju lapiņas.
• Produktu iepakojumus, plēvi, burbuļplēvi, foliju, kartonu aiznes uz tuvējo mākslas skolu. Viņi zinās, ko ar to darīt.
• Stikla burkas un podus izmanto kā traukus sīkumu uzglabāšanai.
• Stikla pudeles izmanto kā svečturus.
• Plastmasas iepirkumu maisus izmanto atkritumiem, bet papīra iepirkumu maisus – kā ietinamo papīru.
• Novalkātas drēbes pārveido par spilvena pārvalkiem vai paklājiem. Ja nevari to izdarīt pats, nodod kāda prasmīga meistara rokās.
  
• Vecās riepas nodod  pārstrādei, bet nekādā gadījumā nemet atkritumos. No riepas, starp citu, var pagatavot ērtas šūpoles.
• Grāmatas, kuras pats vairs nekad nelasīsi, aiznes uz tuvējo bibliotēku.
• Atstāj vaļā cepeškrāsns durtiņas, kad esi beidzis gatavot. Kādu brīdi siltums piepildīs tavu virtuvi.

Labas idejas, kā un ko lietot vēlreiz, atrodamas šeit: http://www.squidoo.com/reuse-everything