Patiesība
Kā norādīja eksperti, reizēm diemžēl patiešām ir situācijas, kad tā notiek. Taču tas ir tikai tad, ja, atverot atkritumu konteinera vāku, šoferis redz, ka, piemēram, uz sašķirotā papīra un kartona izgāzti kafijas biezumi, skābi kāposti vai kartupeļu mizas. Ja tā ir noticis, diemžēl viena nevīžas paveiktais ir sabojājis pārējo iedzīvotāju darbu. Materiāls ir sabojāts, vairs nav derīgs un tāpēc tiek iekrauts sadzīves atkritumu konteinerā. Pārstrādei derīgs materiāls ir tāds, kurā ir ne vairāk kā 15% – 20% sadzīves atkritumu piemaisījumu. Tāpēc katru situāciju šoferis novērtē un sašķirotie atkritumi pie kopējiem atkritumiem tiek mesti tikai tad, ja piemaisījumu ir pārāk daudz.

Vēl var gadīties tā, ka neuzmanīgs vērtētājs situāciju pārprot, jo šķirotos atkritumus atsevišķā, speciāli organizētā reisā vāc ar to pašu automašīnu, ko izmanto sadzīves atkritumu izvešanai.

Ir pašvaldības, kurās speciālā šķirošanas mašīnā tiek iekrauts gan stikls, gan plastmasa, gan papīrs. Arī tas var radīt maldīgu iespaidu, ka šķirošanai nav nekādas jēgas. Taču jēga ir, jo šādi sašķiroto materiālu pēc tam ir vieglāk izmantot.|

Kā iesaka eksperti – nevajag ticēt visam, ko stāsta kaimiņi, ir jāpārliecinās pašam, piemēram, pajautājot šoferim, kas tiek darīts un kāpēc.

Mīts
Iedzīvotāji nešķiro atkritumus, jo pie viņu mājām nav šķirošanai paredzēto atkritumu konteineru.

Patiesība
Protams, ka attālums ietekmē motivāciju. Jo tālāk ir konteiners, jo šķirot ir grūtāk. Kā atzīst eksperti, tas būtu ideāli, ja pie katras mājas varētu nolikt pa šķirošanas konteineru komplektam. Tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, un iemesli ir dažādi, piemēram, tik šaurs pagalms, ka tajā nevar izgrozīties atkritumu savākšanas transports.

Kā būtisks iemesls tiek minēti arī tādi ekonomiski – ekoloģiskie aspekti kā mazs sašķirotā materiāla apjoms vai sarežģīta iekļaušana šķiroto atkritumu savākšanas transporta maršrutā, kas rada lielu degvielas patēriņu ar mazu materiāla atdevi.

Kā alternatīva patlaban vairākās pašvaldībās ir atkritumu apsaimniekotāju ierīkotie publiskie šķirošanas laukumi un punkti. Tie ir diezgan labi apmeklēti, piemēram, maijā ZAAO Ziemeļvidzemē iekārtotos ekolaukumus apmeklējuši 2325 šķirotāji.

Rīdziniekiem ir pieejami  Latvijas Zaļā punkta un Rīgas Rimi/Supernetto ierīkotie publiskie šķirošanas laukumi deviņu veikalu stāvvietās.

Mīts
Atkritumus šķirot ir pārāk sarežģīti  (nepieciešami vairāki konteineri, ne visu plastmasu ir vērts atšķirot, utml.).

Patiesība
Kā atzīst eksperti, zināmas priekšzināšanas ir nepieciešamas, taču tā „nav nekāda kosmosa zinātne”.

Pirmkārt, vajag koncentrēties uz to, kas ir, nevis, kas nav šķirojams. Un šķirojams ir: dzērienu plastmasas (PET) iepakojums un cietās plastmasas pudeles (tām uz dibena atradīsit atzīmi HDPE vai PEHD), tāpat arī stikla iepakojums (burkas, pudeles), papīrs, kartons, žurnāli un dzērienu pakas. Pārējam materiālam pagaidām ir vieta sadzīves atkritumos.

Otrkārt, lai šķirotu parasta dzīvokļa nelielajā virtuvē, nav nepieciešams nedz daudz vietas, nedz vairāki konteineri: pilnīgi pietiek ar vienu izturīgāku maisu vai spaini, kurā krājams viss šķirojamais. Ja pudeles un burkas ir sausas un izskalotas no pārtikas atliekām, tās neradīs smaku, tāpēc var tikt uzkrātas nedēļām. Kad maiss vai spainis pilns, ar to var doties uz šķirošanas konteineriem un attiecīgi sašķirot uzkrāto materiālu.

Lai atvieglotu šķirošanu, privātmāju iedzīvotājiem Ziemeļvidzemē ZAAO piedāvā īpašu pakalpojumu – EKO somas, kur uzkrāt sašķiroto iepakojumu un izlikt pie sētas bezmaksas iztukšošanai.

Eksperti uzsver, ka svarīgi ir sākt. Piemēram, atšķirot papīru. Vai atšķirot plastmasu.

Mīts
Atkritumus šķirot nav svarīgi – mans kaimiņš to nedara un vispār, ir svarīgākas lietas, par ko domāt. Lai vai kā, manā dzīvē no tā, vai es šķiroju, vai ne, nekas nemainās.

Patiesība
Šis apgalvojums lika ekspertiem pasmaidīt.  Jānis Brizga to nokomentēja īsi: „Noteikti ir svarīgākas lietas, bet tā mēs varam daudz ko nedarīt, jo arī zobus mazgāt nav svarīgākā lieta, ko darīt.”

No šķirotāju viedokļa interesants ir fakts, ka, saskaņā ar ZAAO aprēķiniem, šķirojot atkritumus un bez maksas tos izmetot atbilstošos konteineros, ZAAO darbības reģiona iedzīvotāji līdz pat 40% var samazināt kopējo rēķinu par atkritumu izvešanu.

Šis apgalvojums tikai parāda tā izteicēja necieņu gan pret sevi, gan pret vietu, kurā viņš vai viņa dzīvo.

Paldies ekspertiem Janai Duhovskai („Latvijas Zaļais punkts”), Laurai Jegorovai („ZAAO”) un Jānim Brizgam (biedrība „Zaļā brīvība”)!

Ja dzīvojat Rīgā, spuldzes varat vest nodot uz Vietalvas ielu 5 (tur atrodas “L&T” laukums) vai uz Ganību dambi 27 (tur atrodas “Eko Rīga” laukums).

Ja abi šie laukumi ir pārāk tālu no jūsu dzīvesvietas (vai arī jūs nedzīvojat Rīgā) ieskatieties šajā kartē - tajā redzami uzņēmuma “Eko Gaisma” pieņemšanas punkti visā Latvijā.

Visai bieži no iedzīvotājiem var dzirdēt skeptiskus jautājumus par šķirošanas lietderību. Vai ir jēga to darīt? Kas notiek ar atkritumiem, kad lielās mašīnas tos aizved prom no pagalma? Dažādās pašvaldībās atkritumu tālākais ceļš var būt dažāds. Vidzemes TV veidotajā sižetā ir redzams, kā tas notiek Ziemeļvidzemē.

Daži fakti par atkritumiem.

Viens Latvijas iedzīvotājs gadā saražo ~304 kg atkritumu, tas nozīmē, ka 3 cilvēku ģimene gadā rada  gandrīz 1 tonnu atkritumu. Latvijā gada laikā mēs visi kopā radām ~700 000 tonnas atkritumu.

Diemžēl Latvijā pārstrādāti tiek tikai 10% no visiem saražotajiem atkritumiem, bet atlikušie 90% tiek noglabāti poligonos. Salīdzinājumam -  Austrijā poligonos noglabā tikai 1% atkritumu, pārējie 99% tiek pārstrādāti (30%), kompostēti (40%) vai sadedzināti (29%).

Ja pavērojam, kas lielākoties ir mūsu atkritumu maisos, redzam, ka šo situāciju varētu būtiski uzlabot, ja patiešām visi mūsu atkritumi tiktu šķiroti.  Vidēji katrā mājsaimniecībā sadzīves atkritumi veido apmēram 30%, pārstrādājams iepakojums apmēram 40%, savukārt atlikušos 30% veido pārtika un bioatkritumi. Tātad 70% ir iespējams nošķirot un pēc tam vai nu kompostēt, vai pārstrādāt.

Sašķiroto papīru var pārstādāt septiņas reizes, savukārt stiklu un metālu var pārstrādāt bezgalīgi.

Pilnīgi visas elektropreces, ko šodien mēs laimīgi pārnesam no veikala, pēc kāda laika būs jāizmet, jo tās būs savu laiku nokalpojušas. Taču nolietotās elektropreces var būt ne tikai nekur neliekams lūznis, bet arī vērtīga otrreizējā izejviela. Tiesa, ar vienu noteikumu – tās jānogādā elektropreču pieņemšanas laukumā. Turklāt – neizjauktā veidā. 

Šķirošanas konteineri pieejami pie šādiem Rimi un Supernetto veikalim:  Mīlgrāvja ielā 6, P. Brieža ielā 33a, Kr. Valdemāra ielā 112, Kurzemes prospektā 1a, Prūšu ielā 2b (šīs visas uzskaitītās ir Rimi veikalu adreses) un Saharova ielā 23a, Juglas ielā 25 (Supernetto).

Precīza informācija par to, kas konteineros šķirojams, atrodama gan uz pašiem konteineriem, gan veikalos izvietotajās infolapiņās un plakātos. Zaļajā konteinerā jāmet stikla pudeles un burkas, dzeltenajā – saplacinātas dzērienu plastmasas pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasas pudeles.

Savāktos materiālus «Eko Rīga» pāršķiros un nodos pārstrādei: PET pudeles rūpnīcai „PET Baltija” Jelgavā, cietās plastmasas pudeles un maisiņus – „Nordic Plast” Olainē, bet stikls dosies uz pārstrādi Lietuvā un Ukrainā.

1. Šādi izskatās PET pudele…. Lai gan pirmās PET jeb PoliEtilēnTereftalāta pudeles patentētas salīdzinoši nesen – tikai 1973. gadā –, tās pamazām izkonkurē no iepakojuma tirgus smagās stikla pudeles. Veikalu plauktos rindojas tūkstošiem PET pudeļu, kurās pildīts ūdens un dažādi atspirdzinoši dzērieni. Līdz šim tikai stiklu cildinājām kā bezgalīgi un pilnībā pārstrādājamu materiālu, taču arī PET pudeles ir pārstrādājamas – plastmasu var pārstrādāt un atkārtoti izmantot līdz pat 30 reizēm.
2. PET pudeles pārstrādes ceļš sākas atkritumu konteinerā, parasti (bet ne vienmēr) – dzeltenā. Līdzās PET pudelēm jānonāk arī plastmasas plēvei, šampūna un līdzīgas cietās plastmasas pudelēm, taču noteikti ne vienreizlietojamiem traukiem, jogurta un krējuma trauciņiem, jo tos Latvijā nepārstrādā.
3. Konteineros sašķirotās PET pudeles atkritumu apsaimniekotājs sapresē ķīpās un ved uz rūpnīcu „PET Baltija” Jelgavā, kur tās pārtop vērtīgā Latvijas eksportproduktā – dažādas krāsas PET pārslās. Rūpnīca Latvijā darbojas kopš 2003. gada, un ik gadu te tiek pārstrādāts ap 24 000 tonnu pudeļu.
4. Pēc tam, kad ķīpas novietotas uz konveijera un izjauktas, pudeles nonāk priekšmazgāšanā. Te nomazgā lielāko daļu smilšu, etiķešu un citu netīrumu.
5. Priekšmazgāšanai seko pudeļu šķirošana uz automātiskās līnijas. Šeit pudeles tiek sašķirotas pa krāsām, no PET plūsmas tiek nodalīti citu plastmasu vai materiālu priekšmeti. PET plūsmas kontroli veic rūpnīcas darbinieki, kuri izlasa tos piemaisījumus, ko iekārta nav spējusi atšķirt.
6. Derīgā pamatplūsma pēc šķirošanas nokļūst dzirnavās un tiek samalta līdz noteikta izmēra PET pārslām. Samaltais materiāls ar ūdens palīdzību nonāk mazgāšanas iekārtā, kur ar temperatūras un sārmaina ķimikāliju maisījuma palīdzību no PET pārslām tiek nomazgāta līme, pielipušās etiķetes un citi piemaisījumi. Daļu no piemaisījumiem pēc mazgāšanas atdala ar vibrosietu palīdzību. Izmantotā ķīmija un netīrais ūdens daļēji tiek atkārtoti izmantoti priekšmazgāšanā, bet pārējais daudzums nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtā. Pēc attīrīšanas ūdens daļēji nonāk atpakaļ mazgāšanas procesā.
7. Samaltais materiāls pa cauruļvadiem nonāk flotācijas tipa atdalīšanas iekārtā. Tā kā PET ir smagāks par ūdeni, tad PET pārslas iekārtā nogrimst, bet korķu un etiķešu materiāls uzpeld. Abas šīs materiālu plūsmas tiek atdalītas, un jau tīrās PET pārslas bez piemaisījumiem nonāk iekārtā, kurā tās tiek papildus nomazgātas no mazgāšanas ķīmijas atliekām.
8. Pēc papildu mazgāšanas PET pārslas ar sakarsēta gaisa palīdzību tiek izžāvētas un attīrītas no PET putekļiem un papīra šķiedru atliekām. Par desu ražotājiem smej, ka tie pārstrādās pat cūkas kviecienu, un PET pārstrādē ir līdzīgi – jaunu dzīvi sāk ne tikai pudeles, bet arī korķi. Otrreiz izmanto arī izšķīdušās etiķetes un notekūdeņu priekšattīrīšanas sistēmas dūņas, kas satur PET smalkās daļiņas, – tās lieto asfalta un betona ražošanā.
9. Sausās pārslas saber 1,5 kubikmetru lielos polipropilēna maisos, kuros pārslas tiek uzglabātas noliktavā un transportētas klientiem. No vienas pudeles var iegūt 35 – 40 gramus pārslu. Pārslu krāsa atkarīga no PET pudeļu krāsas: no caurspīdīgām pudelēm iegūst caurspīdīgas, no zaļām – zaļas, no zilām – zilas PET pārslas.
10. PET pārslas var izmantot ļoti plaši – lietojot tīru PET vai kombinējot ar citiem materiāliem, no tām ražo saimniecības preces, sporta inventāru un pat apģērbu. Turklāt „PET Baltija” ražotās augstvērtīgās pārslas izmanto arī dzērienu pudeļu sagatavēm (jeb preformām), kas izskatās pēc biezām mēģenēm ar vītni korķim. Kad preformas nokļūst pie produktu ražotāja, atliek izpūst dzērienam raksturīgo pudeles formu, piepildīt trauku, uzskrūvēt korķīti un uzlīmēt etiķeti.

1. Lai tetrapaka nonāktu līdz pārstrādei, tai jānokļūst pareizajā atkritumu konteinerā. Tetrapakas sastāvā ir gan papīrs, gan alumīnijs un polietilēns, tāpēc šķirojot rūpīgi jāseko norādēm uz konteineriem un paka jāieliek attiecīgajā atkritumu tvertnē. Nekādā gadījumā – pie sadzīves atkritumiem.
2. Atkritumus šķiro vēlreiz, šoreiz – ar rokām.
3. Sašķirotās pakas sapresē ķīpās, tādējādi padarot ērtākas pārvadāšanai. Ķīpas tiek nogādātas “Līgatnes papīrfabrikā”.
4. Vispirms tetrapakas sasmalcina un tad mērcē, lai atdalītu papīru no polialumīnija kārtas. Plastmasa, kniedes, skaviņas un citas nešķīstošas makulatūras sastāvdaļas tiek atdalītas no celulozes masas. Atdalīto polietilēnu un alumīnija foliju turpmāk var izmantot plastmasas mēbeļu vai enerģijas ražošanā.
5. Sasmalcināto papīra masu lielā katlā kopā ar ūdeni vāra putrā, kas pēc tam pa caurulēm nonāk izklāšanai uz ruļļiem.
6. Slapjā pelēkā putra plānā slānī tiek izklāta uz ruļļiem, kur tā pamazām sacietē.
7. Tinot ap ruļļiem, pārstrādāto masu pakāpeniski karsē un žāvē, līdz iznākumā ap serdeni vijas gluda papīra loksne.
8. Papīrfabrika “Līgatne” ir atradusi veidu, kā no polialumīnija slāņa atdalīt izcilo pirmreizējo celulozes šķiedru, kas ir gara un izturīga un ļoti uzlabo papīra īpašības.
9. Šādi tiek ražots zīmēšanas un rakstāmais papīrs, kā arī materiāls papīra iepirkuma somu ražošanai. No papīra loksnēm gatavo dažāda lieluma čaulītes tualetes papīra un citu materiālu uztīšanai. Papīra ruļļus kā tapešu pamatnes eksportē uz Ukrainu, pārējo produkciju arī uz Lietuvu, Slovākiju, Čehiju, Skandināvijas valstīm. Tālākais sadarbības partneris šobrīd ir Čīle.