Rokasgrāmata “Bez atkritumiem. Vadlīnijas nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai” izstrādāta sadarbībā ar organizācijām „Latvijas Zaļā kustība” un „Zaļā brīvība“ tās soli pa solim iepazīstina ar atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes iespējām Latvijā, kā arī sniedz ieteikumus NVO komunikācijai ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Vadlīniju mērķis ir stiprināt nevalstisko organizāciju administratīvo kapacitāti, zināšanas un līdzdalību politikas plānošanā un ieviešanā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar atkritumu kā resursu efektīvu izmantošanu.

Vadlīnijas apskatīt un lejuplādēt var šeit: Bez atkritumiem. Vadlīnijas nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai

92,07% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Pienāk laiks, kad jāšķiras no koka, kas audzis daudzus gadus mums blakus. Sētā augošā ošlapu kļava bija izaugusi milzīga un noliekusies jau draudoši slīpi, un lai mierīgāk pavadītu vētrainos vakarus, pieņēmām lēmumu koku nozāģēt.

Ošlapu kļavas koksne ir mīksta un dēļus no tās netaisa, tāpēc no lielajiem zariem iegūtā malka tagad tiek kurināta kamīnā, nesot siltumu, ietaupot gāzes krājumus un maciņa saturu. Savukārt vidējos zarus un visu, kas vēl smalcināms, mēs pārvērtām mulčā. Mulča tālāk iedzīvojusies mūsu dārzā zem avenēm, kazenēm un daudzajiem mazajiem krūmiņiem, un siltumnīcas tikušas pie sausiem celiņiem. Viss kas bija tik mazs, lai sagrābtu un saslaucītu, nokļuva lielajā komposta kaudzē.

Tādu pašu koka likteni piemeklēja mūsu sētas akācija, kura, pārlaižot pērno ziemu, vairs negribēja plaukt. Akācijas interesantais koksnes krāsojums pamudināja to likt lietā un pie meistara tika sazāģēta skaistos tumšdzeltenos dēlīšos. No smaržīgajiem dēlīšiem gribam lūgt meistaram pagatavot koka burtiņus – kurus kāds mazs cilvēkbērns varēs pētīt un mācīties to katru nosaukt. Tā kā katram kokam pirms darba nākas kārtīgi izžūt, tad akācijas dēlīši tagad žūst bēniņos, tur tie gaidīs jaunas idejas un pārvērtības, kas nāks pēc gadiem diviem. Burtiņi gan tik ilgi gaidīt nevarēja, tāpēc tie tapa no mūsu laukos aizpērn nokaltušā oša koka dēļu galiem.

Mūsmājās lietas mainās – kur viens koks pazūd, tur daudz jaunu rodas vietā – lūk, arī mazo ozoliņu audze, kas pie mums tiek loloti jau otro gadu – veseli 300 jau nākamgad meklēs savus jaunos saimniekus un mājvietu.

Patiesība
Kā norādīja eksperti, reizēm diemžēl patiešām ir situācijas, kad tā notiek. Taču tas ir tikai tad, ja, atverot atkritumu konteinera vāku, šoferis redz, ka, piemēram, uz sašķirotā papīra un kartona izgāzti kafijas biezumi, skābi kāposti vai kartupeļu mizas. Ja tā ir noticis, diemžēl viena nevīžas paveiktais ir sabojājis pārējo iedzīvotāju darbu. Materiāls ir sabojāts, vairs nav derīgs un tāpēc tiek iekrauts sadzīves atkritumu konteinerā. Pārstrādei derīgs materiāls ir tāds, kurā ir ne vairāk kā 15% – 20% sadzīves atkritumu piemaisījumu. Tāpēc katru situāciju šoferis novērtē un sašķirotie atkritumi pie kopējiem atkritumiem tiek mesti tikai tad, ja piemaisījumu ir pārāk daudz.

Vēl var gadīties tā, ka neuzmanīgs vērtētājs situāciju pārprot, jo šķirotos atkritumus atsevišķā, speciāli organizētā reisā vāc ar to pašu automašīnu, ko izmanto sadzīves atkritumu izvešanai.

Ir pašvaldības, kurās speciālā šķirošanas mašīnā tiek iekrauts gan stikls, gan plastmasa, gan papīrs. Arī tas var radīt maldīgu iespaidu, ka šķirošanai nav nekādas jēgas. Taču jēga ir, jo šādi sašķiroto materiālu pēc tam ir vieglāk izmantot.|

Kā iesaka eksperti – nevajag ticēt visam, ko stāsta kaimiņi, ir jāpārliecinās pašam, piemēram, pajautājot šoferim, kas tiek darīts un kāpēc.

Mīts
Iedzīvotāji nešķiro atkritumus, jo pie viņu mājām nav šķirošanai paredzēto atkritumu konteineru.

Patiesība
Protams, ka attālums ietekmē motivāciju. Jo tālāk ir konteiners, jo šķirot ir grūtāk. Kā atzīst eksperti, tas būtu ideāli, ja pie katras mājas varētu nolikt pa šķirošanas konteineru komplektam. Tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, un iemesli ir dažādi, piemēram, tik šaurs pagalms, ka tajā nevar izgrozīties atkritumu savākšanas transports.

Kā būtisks iemesls tiek minēti arī tādi ekonomiski – ekoloģiskie aspekti kā mazs sašķirotā materiāla apjoms vai sarežģīta iekļaušana šķiroto atkritumu savākšanas transporta maršrutā, kas rada lielu degvielas patēriņu ar mazu materiāla atdevi.

Kā alternatīva patlaban vairākās pašvaldībās ir atkritumu apsaimniekotāju ierīkotie publiskie šķirošanas laukumi un punkti. Tie ir diezgan labi apmeklēti, piemēram, maijā ZAAO Ziemeļvidzemē iekārtotos ekolaukumus apmeklējuši 2325 šķirotāji.

Rīdziniekiem ir pieejami  Latvijas Zaļā punkta un Rīgas Rimi/Supernetto ierīkotie publiskie šķirošanas laukumi deviņu veikalu stāvvietās.

Mīts
Atkritumus šķirot ir pārāk sarežģīti  (nepieciešami vairāki konteineri, ne visu plastmasu ir vērts atšķirot, utml.).

Patiesība
Kā atzīst eksperti, zināmas priekšzināšanas ir nepieciešamas, taču tā „nav nekāda kosmosa zinātne”.

Pirmkārt, vajag koncentrēties uz to, kas ir, nevis, kas nav šķirojams. Un šķirojams ir: dzērienu plastmasas (PET) iepakojums un cietās plastmasas pudeles (tām uz dibena atradīsit atzīmi HDPE vai PEHD), tāpat arī stikla iepakojums (burkas, pudeles), papīrs, kartons, žurnāli un dzērienu pakas. Pārējam materiālam pagaidām ir vieta sadzīves atkritumos.

Otrkārt, lai šķirotu parasta dzīvokļa nelielajā virtuvē, nav nepieciešams nedz daudz vietas, nedz vairāki konteineri: pilnīgi pietiek ar vienu izturīgāku maisu vai spaini, kurā krājams viss šķirojamais. Ja pudeles un burkas ir sausas un izskalotas no pārtikas atliekām, tās neradīs smaku, tāpēc var tikt uzkrātas nedēļām. Kad maiss vai spainis pilns, ar to var doties uz šķirošanas konteineriem un attiecīgi sašķirot uzkrāto materiālu.

Lai atvieglotu šķirošanu, privātmāju iedzīvotājiem Ziemeļvidzemē ZAAO piedāvā īpašu pakalpojumu – EKO somas, kur uzkrāt sašķiroto iepakojumu un izlikt pie sētas bezmaksas iztukšošanai.

Eksperti uzsver, ka svarīgi ir sākt. Piemēram, atšķirot papīru. Vai atšķirot plastmasu.

Mīts
Atkritumus šķirot nav svarīgi – mans kaimiņš to nedara un vispār, ir svarīgākas lietas, par ko domāt. Lai vai kā, manā dzīvē no tā, vai es šķiroju, vai ne, nekas nemainās.

Patiesība
Šis apgalvojums lika ekspertiem pasmaidīt.  Jānis Brizga to nokomentēja īsi: „Noteikti ir svarīgākas lietas, bet tā mēs varam daudz ko nedarīt, jo arī zobus mazgāt nav svarīgākā lieta, ko darīt.”

No šķirotāju viedokļa interesants ir fakts, ka, saskaņā ar ZAAO aprēķiniem, šķirojot atkritumus un bez maksas tos izmetot atbilstošos konteineros, ZAAO darbības reģiona iedzīvotāji līdz pat 40% var samazināt kopējo rēķinu par atkritumu izvešanu.

Šis apgalvojums tikai parāda tā izteicēja necieņu gan pret sevi, gan pret vietu, kurā viņš vai viņa dzīvo.

Paldies ekspertiem Janai Duhovskai („Latvijas Zaļais punkts”), Laurai Jegorovai („ZAAO”) un Jānim Brizgam (biedrība „Zaļā brīvība”)!

1. Kā svinēt Ziemassvētkus “zaļi”? Kādā ziemas vakarā biedrības “homo ecos:” domubiedri sanāca kopā un sprieda.

2. Nosprieda, ka svarīgi ir gan tas, ko galdā liek, ko dara svētku laikā, kur svin pašus svētkus, gan tas, kādas dāvanas dāvina viens otram. Pašu gatavotās ir gan mīļākas, gan “zaļākas”.

3. Bērniem rotaļlietas varam nepirkt, bet gan uztaisīt paši.

4. Arī dažādus eglīšu rotājumus varam pagatavot paši, izmantojot dzijas atlikumus, audumu atgriezumus un citas ikdienā vairs nevajadzīgas lietas.

5. Piemēram, izmantojot vecus, sen izlasītus žurnālus, varam izgatavot interesantus eglīšu piekariņus.

6. Vienas šādas mantiņas izgatavošanai ir nepieciešama viena A 4 formāta lapa.

7. Kā redzams foto kolāžā, lapa tiek locīta, izmantojot vienu no origami tehnikām.

8. Process nav īpaši ilgs, taču mazliet jāpatrenējas, līdz tas sanāk tik pat veikli kā Madarai, kas to rāda.  Šajā video varat aplūkot procesu vēl smalkāk.

9. Kad locīšana ir galā, Madara mantiņu piepūš un – tadam! – eglītes piekariņš ir gatavs.

10. Atliek to tikai iekārt eglītē!

1. Oktobrī devāmies ciemos uz Rīgas Dizaina un māksas vidusskolu. Skolotāja Inese Sedleniece, iedvesmojoties no festivāla “homo alibi: recycled”…

2. …un, pateicoties labdarības veikala “Otrā elpa” atbalstam (“second hand” krekliem), meitenēm deva uzdevumu: no krekliem, kas vairs nav vajadzīgi, jārada kas jauns un interesants. Un velkams.

3. Meitenes ķērās pie darba. Varbūt arī tev mājās ir krekls, kam ir nodilusi vai apnikusi apkaklīte? Tad var darīt šādi.

4. Nogriez kāda cita auduma (vai mākslīgās ādas, kā fotogrāfijā) gabalu, pielāgojot to apkaklītes izmēram.

5. Rūpīgi ar adatiņām piespraud.

6. Tā, lai adatas ir vienmērīgi izkārtotas – un tev vieglāk ir apkaklīti piešūt. Piešuj to – no sākuma “piedrāklē”, pēc tam ar šujmašīnu.

7. Re, tāds ir rezultāts!

8. Lai interesantāk, vari izmantot arī kniedes. Vai fliterus. Vai izšuvumus. Vai ko citu – der viss, kas tev patīk!

9. Pārveidojot kreklu, vari izmantot arī auduma krāsu.

10. Lai līnija būtu taisna, izmanto papīra skoču – nolīmē to cieši līdz tai vietai, līdz kurai vēlies audumu pārkrāsot.

11. Kreklu vari “uztjūnēt” arī šādi – ar kniedēm un uzplečiem.

12. Lai interesantāk – vari ar citu audumu apšūt nevis visu apkaklīti, bet tikai stūrus.

13. Šāds krekls noderēs tiem, kam spārni.

14. Kniedes vari kā dekoru izmantot gan apkaklītei, gan citur – veidojot vienotu kompozīciju.

15. Ja tevī mīt revolucionārs “upsaikling” gars – iedvesmojies no šī modeļa!

Īpašs paldies RDMV meitenēm – Montai Radvilai, Austrai Pencei un Santai Rausei.

Ja dzīvojat Rīgā, spuldzes varat vest nodot uz Vietalvas ielu 5 (tur atrodas “L&T” laukums) vai uz Ganību dambi 27 (tur atrodas “Eko Rīga” laukums).

Ja abi šie laukumi ir pārāk tālu no jūsu dzīvesvietas (vai arī jūs nedzīvojat Rīgā) ieskatieties šajā kartē - tajā redzami uzņēmuma “Eko Gaisma” pieņemšanas punkti visā Latvijā.

Visai bieži no iedzīvotājiem var dzirdēt skeptiskus jautājumus par šķirošanas lietderību. Vai ir jēga to darīt? Kas notiek ar atkritumiem, kad lielās mašīnas tos aizved prom no pagalma? Dažādās pašvaldībās atkritumu tālākais ceļš var būt dažāds. Vidzemes TV veidotajā sižetā ir redzams, kā tas notiek Ziemeļvidzemē.

Daži fakti par atkritumiem.

Viens Latvijas iedzīvotājs gadā saražo ~304 kg atkritumu, tas nozīmē, ka 3 cilvēku ģimene gadā rada  gandrīz 1 tonnu atkritumu. Latvijā gada laikā mēs visi kopā radām ~700 000 tonnas atkritumu.

Diemžēl Latvijā pārstrādāti tiek tikai 10% no visiem saražotajiem atkritumiem, bet atlikušie 90% tiek noglabāti poligonos. Salīdzinājumam -  Austrijā poligonos noglabā tikai 1% atkritumu, pārējie 99% tiek pārstrādāti (30%), kompostēti (40%) vai sadedzināti (29%).

Ja pavērojam, kas lielākoties ir mūsu atkritumu maisos, redzam, ka šo situāciju varētu būtiski uzlabot, ja patiešām visi mūsu atkritumi tiktu šķiroti.  Vidēji katrā mājsaimniecībā sadzīves atkritumi veido apmēram 30%, pārstrādājams iepakojums apmēram 40%, savukārt atlikušos 30% veido pārtika un bioatkritumi. Tātad 70% ir iespējams nošķirot un pēc tam vai nu kompostēt, vai pārstrādāt.

Sašķiroto papīru var pārstādāt septiņas reizes, savukārt stiklu un metālu var pārstrādāt bezgalīgi.

Pilnīgi visas elektropreces, ko šodien mēs laimīgi pārnesam no veikala, pēc kāda laika būs jāizmet, jo tās būs savu laiku nokalpojušas. Taču nolietotās elektropreces var būt ne tikai nekur neliekams lūznis, bet arī vērtīga otrreizējā izejviela. Tiesa, ar vienu noteikumu – tās jānogādā elektropreču pieņemšanas laukumā. Turklāt – neizjauktā veidā. 

Festivālā “Homo Alibi: recycled” augusta beigās notika biedrības “homo ecos:” projekta Bezatkritumiem.lv, “Latvijas Zaļā punkta” un radošās apvienības “Multeņkultenis” kopīgi rīkotā multeņu veidošanas darbnīca. No dažādiem sadzīvē vairs nevajadzīgiem materiāliem (knaģiem, kokteiļsalmiņiem, dzijas atlikumiem, utt.) ikviens, kurš vēlējās, varēja izveidot savu mazo multiplikācijas filmu.